Bībele
Esam Jēzus Kristus izveidota Jaunā Testamenta draudze, kas sludina evaņģēliju, māca mācekļus un pilda Jēzus Kristus rīkojumus tādus, kā viņš tos atstāja.
Mēs ievērojam 6 Bībeles pamatprincipus, kas aprakstīti Vēstulē Ebrejiem 6. Nodaļā 1.-2. pantā: Nedzīvu darbu nožēla; Ticība uz Dievu; Kristības; Roku uzlikšana; Mirušo augšāmcelšanās; Mūžīgā tiesa. Šie pamatprincipi apraksta cilvēka glābšanu, atrašanos draudzē un dzīvošanu Kristus otrajai nākšanai. Ticam, ka Dievs ir atstājis savu vārdu grāmatas veidā, ko sauc Bībele.
Mēs noraidām cilvēku viedokli par to, ka var būt dažādas patiesas Bībeles jeb Dieva Vārds. Angliski tā ir King James Bible, ko mēs arī tulkojam uz latviešu valodu, lai cilvēkiem būtu pieejams īsts, nesagrozīts tulkojums.
Mūsu draudzes vienīgā galva un vadītājs ir Jēzus Kristus, tāpēc mēs neesam reģistrēti valsts apgādībā, reģistratūrā un tā kā mēs esam daļa no Debesu valstības, mūsu draudze nav pakļauta šīs zemes cilvēku valstībām.
Radīšana un cilvēka grēks
Mēs ticam, ka radīšanas stāsts, par pasaules radīšanu 6 dienās, kā tas aprakstīts 1. Mozus grāmatā 1. nodaļā, ir saprotams burtiski un nekādā veidā nav savienojams ar lielo sprādzienu vai evolūcijas teoriju.
Mēs ticam, ka Dievs cilvēku radīja savā līdzībā un to iecēla pār visu pārējo radību. Dievs to radīja kā dzīvu dvēseli ar miesu, sirdi un prātu. Dievs tam iedeva likumu un izvēles brīvību paklausīt vai nepaklausīt šim likumam.
Mēs ticam, ka Ādama un Ievas pirmais grēks jeb Dieva likuma pārkāpšana ir vēsturisks notikums, ar ko iesākās cilvēku atkāpšanās no Dieva.
Mēs ikviens esam grēkojuši un pārkāpuši Dieva likumus un esam viņa priekšā vainīgi.
“Tie visi ir nogājuši no ceļa, tie ir kopā palikuši nederīgi; nav neviena, kas dara labu, nē, neviena. Jo visi ir grēkojuši un [tiem] trūkst Dieva godības;’’ (Rom.3:12;23)
Glābšana
Mēs ticam, ka Kristus atnākšana uz zemi, nomiršana pie krusta par mūsu grēkiem un augšāmcelšanās mūsu taisnošanas labad ir nozīmīgākais vēsturiskais notikums cilvēcei un personīgi, tiem, kas tiek glābti.
Mēs ticam, ka pestīšana nav nevienā citā, kā tikai Kristū Jēzū. Viņš ir vienīgais ceļš pie Dieva, vienīgais veids, kā mēs, savās sirdīs samaitāti grēcinieki, varam atgriezties pie sava Radītāja.
“Jo viņš priekš mums ir darījis par grēku viņu, kurš nepazina grēku; lai mēs viņā varētu tikt darīti par Dieva taisnību.” (2.Kor.5:21)
Viņa upuris mūsu grēku vietā tika pieņemts, jo tika izlietas nevainīgas asinis. Tikai viņa asinis vien var šķīstīt grēcinieku no viņa grēkiem un nedzīviem darbiem.
To nespēj reliģija, iešana uz draudzi, grēksūdzes, to nespēj labi darbi vai citi upuri. Glābšana no sākuma līdz beigām ir pilnīgs Dieva darbs, lai mūs ne tikai nomazgātu no visiem grēkiem (pagātnes, tagadnes, nākotnes), noņemtu sodu par grēkiem, kas ir mūžīgas mokas uguns jūrā, bet arī atbrīvotu mūs no kalpošanas grēkam un sniegtu pilnīgu piedošanu Dieva priekšā.
Dievs savu glābšanu cilvēkiem neuzspiež, bet ir lēnprātīgs un gaida, tajā pašā laikā caur sludināšanu aicinot grēciniekus uz atgriešanos pie viņa un ticību Jēzus Kristus upurim.
“Tas Kungs nav laisks attiecībā uz savu apsolījumu, kā daži cilvēki uzskata par laiskumu; bet ir ilgcietīgs pret mums, negribēdams, lai kāds ietu bojā, bet lai visi nāktu uz nožēlu.” (2.Pēt.3:9)
Caur evaņģēlija sludināšanu Svētais Gars darbojas cilvēku sirdīs un pārliecina tos par grēku, par Dieva taisnību un sodu, ko ikviens grēcinieks ir pelnījis par saviem grēkiem, pārkāpdams Dieva taisnīgos likumus. Bet tajā pašā laikā Svētais Gars norāda uz vienīgo veidu, kā pazudušais var tikt pestīts – uz Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus.
Kristus nomira pie krusta un tika uzmodināts no miroņiem trešajā dienā caur Dieva spēku, un tāpat grēcinieka nomiršana viņa grēkiem un piedzimšana no jauna notiek caur Dieva spēku.
Mēs nevaram Dievam nekādi palīdzēt mūsu glābšanā, tāpat arī mēs nevaram palīdzēt saglabāt mūsu pestīšanu vai arī padarīt to par nebijušu ar grēkiem vai darbiem.
Mēs esam Dieva darbs, un šis darbs ir padarīts mūsos, caur Kristu. Mums joprojām ir iespējams grēkot, bet tagad Dievs uz mums neskatās kā uz grēciniekiem, bet gan kā uz saviem bērniem caur Kristus taisnību un mūs soda kā Tēvs savus bērnus. (Ebr.12:6)
Caur šo brīnišķo glābšanu cilvēkam tiek dota uzvara pār grēku, jauna dzīve, mūžīgā dzīvība, pieiešana pie Dievu caur lūgšanu kā bērnam ar savu Tēvu, Svētā Gara vadība. Viņš saprot Dieva Vārdu, spēj to pildīt savā dzīvē un meklē sadraudzību ar citiem Dieva bērniem, vēlas pievienoties Kristus draudzei.
Tāpat kā Kristus ir vienīgā cerība, lai tu varētu tiktu glābts, tāpat arī Kristus ir vienīgais, uz kuru tev ir jāskatās, lai staigātu paklausībā Dieva Vārdam un nenomaldītos no patiesības ceļa.
Dievs
Mēs ticam, ka ir tikai viens Dievs – tas Dievs, kas sevi ir atklājis caur Bībeli un radību. Visu, kas mums par Viņu ir jāzin, Dievs ir sniedzis savā vārdā. Viņš ir mūžīgs un ir visa Radītājs un dod dzīvību visiem cilvēkiem. Viņš ir svēts un pilnīgs, tāpēc arī, lai cilvēks varētu nonākt pie Dieva, viņam ir jākļūst svētam, caur Kristus asinīm nomazgājot savus grēkus.
Dievs ir trīsvienīgs, un atklājas pasaulei kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Vārds “trīsvienība” nav minēts Bībelē, bet tas ir viens no mēģinājumiem, kā cilvēks ar savu ierobežoto izpratni mēģina aprakstīt mūžīgo Dievu.
“Jo ir trīs, kas dod liecību debesī, tas Tēvs, tas Vārds un Svētais Gars: un šie trīs ir viens.” (1.Jņ.5:7)
Kļūstot par Dieva bērnu caur Kristus asinīm, katrs ticīgais kļūst par Svētā Gara mājvietu. Svētais Gars ticīgajiem palīdz uzvarēt grēku, palīdz lūgt Dievu, izprast svētos rakstus, dod liecību par Jēzu un vada pa taisnības ceļiem.
Savukārt Vasarsvētku dienā Kristus draudze tika kristīta ar Svēto Garu un saņēma spēku un dāvanas veikt Kristus pavēli. Tai tika dots Iepriecinātājs, Dieva klātbūtne, kas apliecina, ka tā ir Viņa templis, vieta, kur Viņa svētajiem jākalpo.
Mēs ticam, ka Jēzus Kristus ir Dievs Dēls un tāpat kā Tēvs ir Kungs pār visu. Viņš ir Visuaugstākā priesteris, caur ko ikviens var tikt pestīts no grēkiem un iemantot mūžīgo dzīvību.
Kristietis, lasot Dieva vārdu, redz savu atspulgu, un īstenojot vārdu dzīvē, tiek mainīts Kristus līdzībā. Lai arī Viņš ir Dievs, Viņš pieņēma cilvēku miesu, lai caur savu nāvi un augšāmcelšanos mūs atpirktu no grēka.
Augšāmcēlies Viņš uzkāpa debesīs, kur sēž pie Tēva labās rokas un aizstāv savus svētos, valda savā valstībā un draudzē, līdz Viņš nāks ar saviem svētajiem valdīt uz zemes tūkstoš gadus. Pēc tam būs beidzamā tiesa, jaunas debesis un jauna zeme. Tad arī pats Tas Dēls taps padots Tam, kas Viņam visu ir padevis, lai Dievs ir viss iekš visiem.
Draudze
Jēzus teica: “Un es arī tev saku, Ka tu esi Pēteris, un uz šīs klints es būvēšu savu draudzi; un elles vārti pār to negūs virsroku.” (Mt.16:18)
Tā arī šodien šajā pasaulē, kur ir tik daudz konfesiju un baznīcu, dažnedažādi viedokļi par glābšanu un kristietību, tā visa vidū stāv Viņa neuzvarētā draudze, kas tāpat kā Dieva Vārds, ko Viņš apsolīja pasargāt mūžīgi, ir vienmēr bijusi Viņa patvērumā. Ne cilvēku dēļ, bet tāpēc, ka to apsolījis mūžīgais Dievs, kurš nevar melot.
Mēs ticam, ka Jēzus Kristus savu draudzi uztaisīja, kad Viņš bija uz zemes. Viņš to izveidoja no paša aicinātiem mācekļiem. Tā bija vietēja, no cilvēku varas neatkarīga, svētīta, vienota ticīgo sapulce. Tās vienīgais Kungs un Ķēniņš bija Jēzus Kristus.
Jēzus Kristus pirms uzkāpšanas debesīs tai deva pavēli:
“Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, tās kristīdami Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā: Tās mācīdami ievērot visu, ko vien es jums esmu pavēlējis: un, rau, es esmu ar jums vienmēr, līdz pat pasaules galam. Āmen.” (Mt.28:19-20)
Šī pavēle iekļauj to, kā Kristus draudzei ir jāsludina evaņģēlijs, kas ir vienīgais veids, ko Dievs ir izvēlējis labās vēsts izplatīšanai un cilvēku glābšanai, jo ticība nāk no sludināšanas.
Tā iekļauj arī šo izglābto, ticīgo cilvēku kristīšanu draudzēs un mācīšanu turēt tās lietas, ko Viņš ir pavēlējis tieši tā, kā Viņš to ir teicis. Tas ir draudzes galvenais uzdevums un veids, kā tā var pastāvēt cauri gadsimtiem, nododot mācību, spēku un varu tālāk citām draudzēm.
No tā izriet, lai ticīgos organizētu par Kristus draudzi, nepieciešama cita draudze, kurai ir debesu valstības atslēgas, kas ir nodotas caur citām draudzēm cauri gadsimtiem no draudzes Jeruzālemē līdz mūsdienām.
Tā arī mūsu draudze tika organizēta no Old Paths Baptist Church no Fayetteville, Tenesī, ASV nosūtot ieceltu vīru, kas mūs kristīja un uzlika rokas gluži tāpat kā Apustuļu darbos 8., 10., 19. nodaļā, lai mēs saņemtu Svētā Gara apsolījumu un varētu darboties kā Kristus draudze.
Mēs ticam, ka Apustuļu darbos aprakstītais:
“Un viņi nelokāmi palika apustuļu mācībā un sadraudzībā, un maizes laušanā, un lūgšanās. Un visi, kas ticēja, bija kopā, un [viņiem] viss bija kopīgs;” (Ap.d.2:42;44)
Tas joprojām ir piemērs, kā jādarbojas Kristus draudzei. Tai jābūt balstītai uz apustuļu pamata, uz viņu mācību, kas ir arī Kristus mācība.
“Kurš vien pārkāpj un nepaliek Kristus mācībā, [tam] nav Dieva. Tas, kas paliek Kristus mācībā, tam ir gan tas Tēvs, gan tas Dēls.” (2.Jņ.1:9)
Un tai ne tikai jāpiekrīt, bet šī mācība arī ir aktīvi jāsludina un jāsargā pret maldiem.
Tāpat kā Izraēls Vecajā Derībā ievēroja viņiem dotos Dieva likumus, tāpat arī Dieva draudze, kā Viņa izredzētā tauta Jaunajā Derībā, ievēro Kristus likumus.
Viens no šiem likumiem ir brāļu mīlestība:
“Pēc šī visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums ir mīlestība citam pret citu.” (Jņ.13:35)
Tai pastāvīgi jābūt lūgšanās:
“Un tiem sacīja, Ir rakstīts, Mans nams tiks saukts lūgšanu nams; bet jūs to esat taisījuši par zagļu midzeni.” (Mt.21:13)
Un jāievēro Kristus likumi par vakarēdienu un kristībām.
Draudzei pievienoties var tikai ar bībelisku kristību – kristītam, pilnvarotam draudzes pārstāvim ticīgo iegremdējot ūdenī. Vakarēdienā jeb Kunga mielastā tiesīgi piedalīties tikai kristīti draudzes locekļi.
Mēs ticam, ka draudzē ir tikai divi amati: bīskapi (saukti arī par vecajiem un ganiem – mācītājiem) un diakoni, kurus bīskaps ieceļ dienišķu vajadzību veikšanai. Šie amati nesadala draudzi garīdzniecībā un lajos, bet ir paredzēti, lai “tie svētie top sataisīti uz kalpošanas darbu, Kristus miesai par uztaisīšanu”.
Draudze nav pakļauta ārējai hierarhijai, to nevar pārvaldīt savienības, citi bīskapi vai citas draudzes. Tā ir neatkarīga organizācija Dieva valstībā, kur Ķēniņš ir Kristus, un ikviens draudzes loceklis Kristus priekšā ir līdzvērtīgs.
Mēs ticam, ka ticīgajiem, kas pievienojas draudzei, ir jādzīvo svēta dzīve, atstājot pasaules kārības un postu, maldu mācības, lai savas miesas nodotu par dzīviem upuriem Dievam.
“Bet kā tas, kas jūs aicināja, ir svēts, tā esiet svēti visa veida dzīvošanā;” (1.Pēt.1:15)
Svēta dzīvošana un labi darbi nekādā veidā nepalīdz iegūt glābšanu no grēkiem, bet gan ir labas sirdsapziņas atbilde Dievam par pestīšanu, kas jau ir notikusi.
Noslēgums
Ja vēlies uzzināt vairāk par mūsu draudzi vai tai pievienoties, sazinies ar mums.
Mēs labprāt pastāstīsim vairāk un priecāsimies tevi redzēt mūsu sapulcēs.
DraudzeAlūksnē 